Piedzīvojot kustību vai citus funkcionālos traucējumus, cilvēka ikdiena bieži atduras pret fiziskās vides nepieejamību — no neatbilstoša izmēra autostāvvietām un nepielāgotām ieejām ēkās līdz pat higiēnas telpu trūkumam publiskajā telpā. Biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros laidusi klajā sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Neredzams nav neesošs – fiziskā vide”
Biedrības vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Kasparu Maguru — Labklājības ministrijas ministra padomnieku komunikācijas jautājumos un tēti bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Būtiskākie fiziskās vides izaicinājumi
Viens no pirmajiem šķēršļiem ceļā uz mācību iestādi, darbu vai kultūras pasākumu ir autostāvvietas novietojums un izmērs. Automašīnām, kas pielāgotas ratiņkrēslu pārvadāšanai (ar aizmugurējām vai sānu rampām), parastās vai nepietiekami garās stāvvietas nav piemērotas, apgrūtinot cilvēka drošu izcelšanu no transportlīdzekļa.
Priekšlikums risinājumam ir palielināt īpašo autostāvvietu skaitu uz katras ielas un kvartālos (vismaz 1–2 vietas uz ielas), kā arī nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu marķējumu un izmērus. Aicinājums attiecas ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz privātajiem autostāvvietu apsaimniekotājiem.
Stāsts par 16 gadus veco Marku ratiņkrēslā, kuram skolas vadība atteicās pielāgot ieeju vai pārcelt stundas uz pirmo stāvu, atrunājoties ar ēkas vēsturisko statusu un līdzekļu trūkumu, spilgti ilustrē sistēmisko diskrimināciju. Argumenti par vēsturisko ēku neiztur kritiku — videi ir jāattīstās līdz ar laiku un sabiedrības vajadzībām.
Priekšlikums risinājumam ir projektētājiem un iestāžu vadītājiem aktīvāk jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (piemēram, apvienību Apeirons), lai atrastu efektīvus un finansiāli pieejamus risinājumus. Izglītības iestādēm prioritāri jānodrošina elastība stundu sarakstos un klašu izvietojumā, uztverot vides pielāgošanu kā investīciju nākotnē, nevis slogu.
Cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu asistentiem akūta problēma ir atbilstošu higiēnas telpu trūkums publiskajās ēkās, sporta un kultūras būvēs. Standarda tualetes bieži vien nav pietiekamas, spiestā kārtā liekot pārtraukt pasākuma apmeklējumu vai mācību dienu.
Priekšlikums risinājumam ir attīstīt Changing Places konceptu Latvijā — izveidot higiēnas telpas ar regulējamām kušetēm/gultām (pie sienas piemontējamām) un pacēlājiem. Šādas telpas kalpo ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet ir ērti izmantojamas arī vecākiem ar zīdaiņiem un senioriem. Šādu telpu izbūvei jākļūst par normu visās izglītības, sporta un kultūras celtnēs.
“Investīcijas vides pieejamībā nav slogs pašvaldībām vai uzņēmējiem — tā ir tieša investīcija mūsu pašu iedzīvotājos un nākotnē. Mums ir jāmaina domāšanas veids un jāiet līdzi laikam. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un, ja saskaramies ar neiecietību vai nepieejamību, par to ir skaļi jārunā un jāsniedz priekšlikumi.” Kaspars Magurs, Labklājības ministrijas ministra padomnieks komunikācijas jautājumos.
Klausieties plašāk podkāstā www.saknes.lv, YouTube https://ej.uz/fiziska_vide_yt un Spotify https://ej.uz/fiziska_vide_sp, lai uzzinātu vairāk par personīgajiem pieredzes stāstiem, socializēšanās nozīmi jauniešu attīstībā un praktiskiem ieteikumiem vecākiem, kā aizstāvēt sava bērna tiesības uz pieejamu vidi.
Sarunu cikls tapis, balstoties uz 106 iedzīvotāju pieredzes stāstiem par saskarsmi ar neiecietību un diskrimināciju.
Sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.
Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Papildu informācijai un saziņai:
Epasts: info@saknes.lv