Šobrīd viena no izteiktākajām problēmām cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kultūras iestāžu nepieejamība. Pat nesen atjaunotās ēkās bieži netiek uzstādītas indukcijas cilpas — speciālas iekārtas, kas ļauj skaņai caur dzirdes aparātu nonākt tieši lietotāja ausī, atfiltrējot telpas atbalsis un blakus trokšņus. Tāpat vājdzirdīgiem cilvēkiem izrāžu apmeklējumu apgrūtina latviešu valodas subtitru trūkums teātros un koncertzālēs, kā dēļ pat dārgas biļetes iegāde negarantē iespēju saprast izrādes saturu.
Eksperti uzsver, ka indukcijas cilpu ierīkošanai publiskajās un kultūras ēkās ir jākļūst par standartu, nevis retu izņēmumu. Līdztekus tam teātriem un pasākumu rīkotājiem būtu plašāk jāievieš subtitrēšanas prakses (piemēram, izmantojot mobilās lietotnes vai ekrānus). Tāpat Latvijā ir būtiski ieviest reāllaika runasteksta tulku pakalpojumus, kādi jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas un kaimiņvalstīs, nodrošinot tūlītēju runātā vārda pārvēršanu teksta formātā.
Lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros izveidoja sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Nedzirdams nav neesošs – sensorā pieejamība”.
Podkāstā nozares pārstāvji iezīmējuši ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību, aicinot ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabot ikdienas komunikācijas kultūru.
Latvijā katrs sestais cilvēks vecumā virs 65 gadiem saskaras ar dzirdes traucējumiem. Neskatoties uz to, sabiedriskā vide un kultūras telpa joprojām nav izveidojusi risinājumus, kas ļautu vājdzirdīgiem cilvēkiem pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē.
Epizodē biedrības vadītājs Juris Beikmanis un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna meklē atbildes uz jautājumu, kā nepielāgota vide klusām izslēdz cilvēkus no kultūras un sociālās aprites, un kādus praktiskus soļus varam spert, lai to mainītu.
Otrs būtiskais izaicinājums sakņojas sabiedrības nezināšanā un nepārdomātā komunikācijā. Sapulcēs, darba grupās vai publiskās apspriedēs bieži vien valda ieradums runāt vairākiem cilvēkiem reizē. Dzirdes aparātu un implantu lietotājiem tas rada nepārvaramu skaņu jaukli, padarot diskusijas sekošanu un līdzdalību faktiski neiespējamu.
Pārmaiņas prasa ne vien investīcijas tehnoloģijās, bet arī mūsu ikdienas paradumu maiņu. Būtisks risinājums ir sapulču vadītāju un sabiedrības izglītošana par elementāru komunikācijas kultūru — ievērot kārtību un runāt pa vienam, skaidri un saprotami. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi līdzdarboties valodas tehnoloģiju attīstībā (piemēram, piedaloties balss talkās un sabiedriskās iniciatīvās), kas palīdz uzlabot mākslīgā intelekta un automātisko subtitru precizitāti latviešu valodā.
“Ja visi runā reizē, dzirdes aparātu lietotājiem ausīs rodas bardaks. Ievērot komunikācijas kultūru un runāt pa vienam ir viens no vienkāršākajiem, bet svarīgākajiem soļiem. Mums ir plašāk jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, reāllaika runasteksta tulki. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un tehnoloģijas kopā ar sabiedrības izpratni var atrisināt ļoti daudz.” saka Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle.
Plašāka diskusija pieejama www.saknes.lv, YouTube un Spotify platformās.
Visa sarunu cikla pamatā ir iedzīvotāju aptauja “Vai esi redzējis vai piedzīvojis neiecietību vai diskrimināciju?”, kurā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.
Podkāstu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.
Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Papildu informācijai un saziņai:
Epasts: info@saknes.lv