Redzēt plašāk - jauns podkāsts jauniešiem

 
Mēs ikviens uzsākam dzīvi kā viena šūniņa. Gēni ir tie, kas nosaka, cik daļās šī šūniņa sadalīsies. Divās, četrās un vairāk - līdz mēs attīstāmies par veselu cilvēku.
 
Gēnu ietekme ir noteicoša ne tikai piedzimstot, bet arī turpmākajā dzīvē, nosakot, kādi mēs būsim.
 
Mūsu gēni nemitīgi ietekmējas no apkārtējās vides, kurā dzīvojam. Tie ietekmē visu, tai skaitā mūsu veselību, izskatu, uzvedību un personību.
 
Gēni ir DNS molekulas rajoni, kuru lielākā daļa nosaka proteīnu (olbaltumvielu) veidošanu. Proteīni veic lielāko darbu šūnās. Tie pārvieto molekulas no vienas vietas uz citu, veido struktūras, šķeļ toksīnus un veic dažādus citus darbus.

Reizēm notiek mutācijas – izmaiņas gēnā vai gēnos. Mutācijas maina gēnu norādes proteīnu ražošanā, līdz ar ko proteīni vairs pareizi nestrādā vai neeksistē vispār. Tas izraisa ģenētiskas slimības. Gēnu mutāciju var mantot no viena vai abiem vecākiem. Jauna mutācija var notikt arī dzīves laikā apkārtējās vides faktoru ietekmē.

Ziņa par ģenētiskas slimības diagnosticēšanu sev vai kādam tuvam cilvēkam var būt mulsinoša, biedējoša un ļoti emocionāla. Šajā dzīves posmā jābūt stipram, drosmīgam un motivētam – pieņemt slimību un mēģināt dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāku un veiksmīgāku dzīvi.

Šajā interneta vietnē www.saknes.lv atradīsiet informāciju īsu informāciju par atsevišķām ģenētiskām slimībām (ar laiku slimību skaits tiks papildināts), to diagnostiku un ārstēšanu, kā arī iepazīsieties ar biedrību Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes”.

Kopībā ticībai un cerībai ir lielāks spēks!

Drosmi un izturību vēlot,
Biedrība „Saknes”

 

Ceļvedis cilvēkiem ar retām slimībām

Informācija par dažādām iespējām, kur un kā saņemt medicīniskos un sociālos pakalpojumus, medikamentus, atbalstu, un tamlīdzīga informācija parasti ir izbārstīta pa visu internetu. Jums vairs nebūs nepieciešams ieguldīt daudz laika un pūļu, lai atrastu vajadzīgo – visa aktuālā informācija ir ceļvedī.

Latvijas Reto slimību alianse 2020. gadā Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros ir sagatavojusi praktisku “Ceļvedi cilvēkiem ar retām slimībām“, kas šobrīd pieejams digitālā formātā. Šis materiāls būs noderīgs ne tikai pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī ārstiem un citiem speciālistiem, kas saskaras ar retām slimībām un piemeklē katram pacientam vajadzīgos risinājumus. Drukātā veidā buklets pieejams Reto slimību kabinetos un pacientu organizācijās.

 

Lejuplādēt ceļvedi

 

FENILKETONŪRIJA

Fenilketonūrija (FKU) ir reta autosomāli recesīva iedzimta aminoskābju vielmaiņas slimība. Tās dēļ aknu ražotajā fermenta fenilalanīnhidroksilāzes (FAH) aktivitāte ir pazemināta vai arī ir pilnīgs tās trūkums. FAH šķeļ un iesaista bioķīmiskās reakcijās aminoskābi fenilalanīnu (FA), kas ir visos olbaltumvielas saturošos pārtikas produktos. Vesela cilvēka organisms daļu fenilalanīna izmanto augšanai (bērniem) un šūnu atjaunošanās procesiem, bet atlikumu pārveido par citu aminoskābi – tirozīnu. Tas ir nepieciešams adrenalīna, vairogdziedzera hormonu un pigmenta, melanīna, sintēzei.

Ja FKU slimnieks neievēro īpašu sarežģītu, diētu un/vai nesaņem medikamentozo ārstēšanu, aminoskābe FA uzkrājas audos, šķērso asinsrites-smadzeņu barjeru, negatīvi ietekmējot smadzeņu attīstību un funkciju.

Slimības sastopamības biežums ir atšķirīgs dažādās populācijās. Eiropā tā sastopama vidēji 1 no 10 000 jaundzimušo.  Latvijā FKU biežums ir ap 1 no 8000 jaundzimušo.

Lasīt tālāk...

Redzēt plašāk - jauns podkāsts jauniešiem

2025.gada maijā ir dzimis jauns podkāsts jauniešiem “Redzēt plašāk”, kas radīts, lai veicinātu jauniešu spēju rīkoties grūtībās, atbalstīt vienam otru un pieņemt atbildīgus lēmumus savā dzīvē. Podkāstā tiek runāts par  dzīvi – arī tās grūtībām un par to, kā sevī un citos atpazīt krīzes brīžus, kad nepieciešama palīdzība. Piecas podkāstu tēmas ir izvēlētas, apzinot galvenos zināmos iemeslus, kālab “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” ir atstāti zīdaiņi.

Podkāsts “Redzēt plašāk” ikvienam ir pieejams Youtube, kā arī Spotify: https://ej.uz/redzēt_plašāk

 

Podkāsta “Redzēt plašāk” tēmas un intervētie eksperti:

Podkāstu moderē Edīte Kaņepāja – Vanaga, projekta “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai” līdzvadītāja: Šī ideja par podkāstu jauniešiem tapa, apzinoties, ka tieši viņi ir topošie pieaugušie, kurus mēs vēlētos nākotnē redzēt kā lieliskus vecākus saviem bērniem un kā vērīgus cilvēkus, kas ir kā atbalsta personas saviem līdzcilvēkiem brīžos, kad nepieciešama palīdzība. “Redzēt plašāk” ir par to, kā atpazīt, saprast un rīkoties, lai nenonāktu brīdī, kad šķiet, ka nav izejas”.

Elīna Brila, psiholoģe ar vairāku gadu pieredzi atkarību mazināšanas jautājumos, podkāsta “Atkarības” noslēgumā skaidro, kālab ir būtiski turpināt runāt par šo tēmu ar jauniešiem: “Es atsaukšos uz saviem kolēģiem, kuri pusaudža un jaunieša vecumposmu salīdzina ar tādu kā sietu, kuram jūs visi tiekat sijāti cauri. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa no jums veiksmīgi tiks cauri, bet tomēr būs kāds, kurš aizķersies. Kurš no jums tas būs, mēs nezinām. Tāpēc uzmanību ir jāpievērš jums visiem un jāmēģina uzrunāt jūs visus, lai visiem mazinātu riskus. Tāpēc mēs gadu no gada turpinām runāt ar jauniešiem un strādāt ar jums. Varbūt jums šķiet, ka mēs runājam arvien par to pašu tēmu katru gadu un nekas nemainās, bet patiesībā mēs vienkārši gribam panākt, lai jūs veiksmīgi tiekat cauri tam vecumposma sietam, neaizķeroties. Jo aizķeršanās nozīmē gan atkarības, gan pārtrauktas mācības, gan neplānotas grūtniecības, gan citus zaudējumus, kas var ievērojami samazināt jūsu iespējas nākotnē. Un atcerieties, šobrīd jūs esat vecumā, kad jūs sakāt jā lietā, kurām pēc desmit gadiem, visticamāk, teiksiet nē.”

Vai mēs varam sevī attīstīt spēju skatīties plašāk – ieraudzīt, pamanīt, ieklausīties un sajust otru cilvēku? Klīniskā un veselības psiholoģe Aija Krišjāne podkāstā “Psihoemocionālā veselība” uz šo jautājumu atbild šādi: "Jā, ja mēs to patiesi vēlamies, tad mēs varam. Svarīgākais ir nonākt līdz atziņai, ka būtu vērts paraudzīties plašāk. Ikdienas steigā šī doma bieži vien paslīd garām – mēs ne vienmēr apzināmies notiekošo, taču būtiski ir sajust to brīdi, kad saprotam: man ir jāsāk skatīties plašāk. Un tad rodas jautājums – ko es ieraugu, kad to daru. Šajā kontekstā ļoti ieteiktu pievērst uzmanību apzinātībai. Tas patiesībā ir pavisam vienkārši – tā ir klātbūtne. Es esmu klātesošs savā dzīvē, es apzinos, kas ar mani notiek. Un tikai tad es spēju redzēt, sadzirdēt, sajust arī to, kas notiek apkārt. Šo klātesamības spēju ir vērts trenēt – jo prasmīgāk to darām, jo atvērtāki un vērīgāki kļūstam pret pasauli sev apkārt."

Ģimenes ārste Rūta Plaude-Dedele podkāstā “Veselība, arī seksuālā”, ne tikai apskata aspektus, kas ietekmē jauniešu veselību, bet arī iedrošina atrast uzticības personu, ar ko izrunāt visus sev svarīgos jautājumus, kā arī mudina uzticēties savam ģimenes ārstam, arī par tēmām, kas skar seksuālo un reproduktīvo veselību. “Gatavība seksuālām attiecībām ir tāda iekšēja sajūta, ka tu vari pateikt JĀ un tev nav iekšēja pretreakcija. Ja kaut nedaudz ir  šaubas, tad nevajag. Ir jābūt tādai pilnīgai pārliecībai par sevi, par savu partneri. Vienmēr ir jāatcerās, ka mēs sargājam sevi! Šajā aspektā neviens cits nepadomās par tevi. Vienmēr ir jāsargā sevi, jādomā par sevi un, attiecīgi, ja katrs to darīs – būs izcili!”.

Anda Švinka, krīzes un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja podkāstā “Vardarbība” ne tikai uzsver, ka vardarbība ir jānosauc vārdā un par to ir jārunā, bet arī aicina vērsties pēc palīdzības gan tos, kuri piedzīvojuši kādu no vardarbības formām, gan tos, kuri apzinās, ka ir vardarbīgi un vēlas to mainīt un dzīvot veselīgākās attiecībās. Anda Švinka aicina jauniešus būt vērīgiem:“Ja tu esi pamanījis, vai tev ir aizdomas, ka kāds piedzīvo vardarbību, neklusē, bet uzrunā tieši, uzjautā par to, kas notiek. Galvenais ir nepalikt vienaldzīgam!”

Podkāstā par tēmu “Nabadzība un atstumtība” Juris Beikmanis, zvērināts advokāts, tiesību zinātņu doktors, biedrības Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem „Saknes” vadītājs uzrunā jauniešus un aicina aizdomāties par to, ko nozīmē būt stipram:“Man šķiet, ka katrā klasē ir savi līderi, stiprās personības. Tu vari būt līderis, ja tu palīdzēsi vājakam, ja tu iestāsies par viņu, ja tu neļausi viņu pazemot, apbižot. Ar to vien tu, manuprāt, ilgtermiņā iegūsi lielāku respektu un cieņu, gan savu klasesbiedru, gan apkārtējo acīs, nekā, ja tu būsi tas, kurš ar vardarbību parādīsi savu varenību.”

Podkāsta “Redzēt plašāk” mērķis ir veicināt izpratni jauniešu vidū par pieejamajām atbalsta iespējām un rīcību brīžos, kad dzīvē ir šķietami neglābjama krīzes situācija, kā arī veicināt līdzcietību, iecietību un aktīvu, atbalstošu darbību, tādējādi palīdzot līdzcilvēkiem, kuri ir grūtībās, iekļauties sabiedrībā, lai iespējami nenonāktu tajā izmisuma stāvoklī, kad, piemēram, jāpieņem lēmums par jaundzimuša bērna atstāšanu glābējsilītē.

 

Projekts “Redzēt plašāk” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Par materiālu saturu atbild projekta īstenotājs biedrība “Saknes” un “Glābējsilīte – vieta bērna dzīvībai”.